Īsumā par leģislatīviem dokumentiem

Skaidra atbildība

Jaunajā regulā ir precizēti atbildības kritēriji un noteikumi par to, kā noteikt dalībvalsti, kas ir atbildīga par patvēruma pieteikuma izskatīšanu. Galvenās izmaiņas ir šādas: 

• īsāki termiņi visām procedūrām (piemēram, atpakaļuzņemšanas pieprasījuma iesniegšana divu nedēļu, nevis divu mēnešu laikā pēc rezultātu no Eurodac saņemšanas), tādējādi veicinot ātrāku un efektīvāku atbildīgās dalībvalsts noteikšanas procesu;
• ieviests pienākums iesniegt aizsardzības pieteikumu pirmās ieceļošanas dalībvalstī un palikt tur līdz atbildīgās dalībvalsts noteikšanai. Šā pienākuma neievērošana radīs būtiskas sekas, piemēram, tiks nodrošinātas tikai pamatvajadzības, nevis pilnvērtīgi uzņemšanas apstākļi;
• padarīta efektīvāka “atpakaļuzņemšanas” procedūra attiecībā uz personas atgriešanu no vienas dalībvalsts citā, proti, ieviesti īsāki termiņi un netiek novirzīta atbildība gadījumā, ja atpakaļuzņemšanas paziņojums nav nosūtīts laikus;
• pastiprināti kritēriji, pēc kuriem nosaka, kas ir ģimene, cita starpā:
  • attiecinot tos uz ģimenēm, kas izveidotas tranzītā pirms ierašanās ES,
  • ieviešot iespēju noteikt atbildību dalībvalstij, kurā pieteikuma iesniedzēja ģimenes loceklis likumīgi uzturas saskaņā ar ilgtermiņa uzturēšanās atļauju, kas izsniegta atbilstoši ES noteikumiem,
  • ieviests pienākums vienmēr piešķirt prioritāti ar ģimeni saistītām lietām;
• nodrošinātas bezmaksas juridiskās konsultācijas visiem pieteikuma iesniedzējiem.

Obligāta, tomēr elastīga solidaritāte

Ar jauno regulu tiek ieviests pastāvīgs, obligāts un uz vajadzībām balstīts solidaritātes mehānisms, ar ko aizstāj pašreizējos ad hoc brīvprātīgos risinājumus. Šis jaunais mehānisms darbosies šādi:

1. katru gadu līdz 15. oktobrim Komisija pieņems:

• gada ziņojumu, kurā novērtēta migrācijas situācija visā ES un visās ES dalībvalstīs;
• īstenošanas lēmumu, ar ko nosaka, vai konkrētā dalībvalsts nākamajā gadā i) saskarsies ar migrācijas radītu spiedienu vai ii) migrācijas radīta spiediena risku, vai iii) saskaras ar būtisku migrācijas situāciju (mazāk smaga situācija nekā migrācijas radīts spiediens, kurā ņemta vērā pašreizējo un iepriekšējo ikgadējo ieceļotāju kumulatīvā ietekme);
• priekšlikumu Padomes īstenošanas aktam, kurā norādīts nākamajā gadā nepieciešamo pārcelšanas gadījumu skaits un finansiālās solidaritātes ieguldījumi;

2. pamatojoties uz to, Padome līdz gada beigām pieņems Padomes īstenošanas aktu, ar ko izveidos solidaritātes rezervi, kurā būs iekļauti konkrēti solījumi, ko katra dalībvalsts ir uzņēmusies attiecībā uz katru solidaritātes ieguldījumu veidu. Lai gan solidaritātes veicināšana dalībvalstīm ir obligāta, tās var izvēlēties, ar kādu(-iem) solidaritātes pasākuma(-u) veidu(-iem) tās vēlas sniegt ieguldījumu solidaritātes rezervē:

• starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju vai — ja ieguldītāja dalībvalsts un labuma guvēja dalībvalsts tam piekrīt — starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārcelšana;
• finanšu ieguldījumi:
  • attiecībā uz pasākumiem ES dalībvalstīs,
  • attiecībā uz pasākumiem trešās valstīs vai saistībā ar tām;
• alternatīvi solidaritātes pasākumi (t. i., atbalsts, nodrošinot personālu, un atbalsts natūrā).

Dalībvalstis, kas saskaras ar “būtisku migrācijas situāciju”, var pieprasīt savu solidaritātes ieguldījumu atskaitīšanu. Ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi, dalībvalstis, kuras saskaras ar sekundāro kustību, tā vietā, lai veiktu pārcelšanu, var uzņemties tāda pieteikuma izskatīšanu, ko iesniedzis pieteikuma iesniedzējs, kurš jau atrodas to teritorijā, — šāda rīcība tiks uzskatīta par solidaritātes veidu, kuru sauc par “atbildības izlīdzināšanu”. Atbildības izlīdzināšana kļūst obligāta, ja ar pārcelšanas solījumiem nepietiek.

Visu procesu pārraudzīs un atbalstīs ES solidaritātes koordinators, kas darbojas Komisijā.

Jaunie noteikumi par atbildību nodrošina efektīvāku sistēmu, lai: 

• samazinātu sekundāro kustību; 
• izslēgtu iespēju personu, kas rada drošības risku, pārsūtīt no vienas dalībvalsts uz citu; 
• nodrošinātu, ka pieteikuma iesniedzēju rīcība nerada atbildības pārnešanu starp dalībvalstīm. 

Savukārt jaunie solidaritātes noteikumi nodrošinās obligātu sistēmu, kas ir gan paredzama, gan elastīga, lai dalībvalstis netiktu pamestas vienas, tām saskaroties ar migrācijas spiediena situāciju. 

Jaunie noteikumi: 

• uzlabos atbildības sistēmas un saistīto tiesību paredzamību pieteikuma iesniedzējiem un palielinās viņu informētību, pateicoties iespējai izmantot bezmaksas juridiskās konsultācijas; 
• nodrošinās, ka prioritāte tiek piešķirta ģimenes lietām, lai patvēruma procesā ģimenes tiktu apvienotas pēc iespējas ātrāk; 
• nodrošinās ātrākus un efektīvākus procesus visiem pieteikuma iesniedzējiem. 

• Vienkāršākas un skaidrākas procedūras ar saprātīgiem termiņiem, lai pieteikuma iesniedzēji varētu pievienoties procedūrai un lai varētu pabeigt pieteikumu izskatīšanu.
• Stingrāki noteikumi, lai novērstu sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu un sekundāro kustību, t. i., pienākums iesniegt pieteikumu pirmās ieceļošanas valstī: ja pieteikuma iesniedzējs, par kura pieteikumu ir pieņemts lēmums vienā dalībvalstī, aizbēg un iesniedz pieteikumu otrā dalībvalstī, šī dalībvalsts pieteikumu uzskatīs par atkārtotu pieteikumu.
• Procesuālās garantijas, kas aizsargā pieteikuma iesniedzēju tiesības: bezmaksas juridiskās konsultācijas procedūras administratīvajā posmā: norādījumi par procedūras administratīvo posmu, tostarp informācija par tiesībām un pienākumiem, palīdzība pieteikuma iesniegšanā; informācija par to, kā apstrīdēt lēmumu, ar ko noraida pieteikumu, un bezmaksas juridiskā palīdzība un pārstāvība pārsūdzības posmā pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma.
• Lielāka uzmanība tiks pievērsta neaizsargātām personām ar īpašām vajadzībām.
• Obligāts saraksts ar pamatojumiem, kuru dēļ ir jāpaātrina pieteikuma izskatīšana.
• Skaidrāki noteikumi par nepieņemamības pamatojumu piemērošanu un jēdzienu “droša trešā valsts” un “pirmā patvēruma valsts” piemērošanu.
• Ciešāka saikne starp patvēruma piešķiršanas un atgriešanas procesiem, nodrošinot, ka negatīvs patvēruma piešķiršanas lēmums tiek izdots kopā ar lēmumu par atgriešanu un ka abu lēmumu pārsūdzības tiek izskatītas vienā un tajā pašā termiņā.
• 12 nedēļu obligātas patvēruma robežprocedūras ieviešana visās dalībvalstīs trijos gadījumos, kad:
  • pieteikuma iesniedzējs ir tīši maldinājis iestādes vai tīši iznīcinājis vai atbrīvojies no personu apliecinoša vai ceļošanas dokumenta;
  • pieteikuma iesniedzējs apdraud valsts drošību vai sabiedrisko kārtību;
  • pieteikuma iesniedzējs ir tādas trešās valsts valstspiederīgais, attiecībā uz kuru pieņemto lēmumu par starptautiskās aizsardzības piešķiršanu īpatsvars ir 20 % vai mazāks.
• Ja patvēruma robežprocedūrā pieteikums tiek noraidīts, trešās valsts valstspiederīgais tiek novirzīts atpakaļ uz atgriešanas robežprocedūru uz laiku, kas nepārsniedz 12 nedēļas, lai nodrošinātu to personu ātru atgriešanu, kurām nav tiesību uzturēties ES.
• Robežprocedūras praktiskā piemērošana ir atkarīga no tā, vai dalībvalstīm ir pietiekamas spējas apstrādāt patvēruma pieteikumus un atgriešanas gadījumus, t. i., vai tām ir pieejama pietiekama infrastruktūra un apmācīts personāls, lai izskatītu noteiktu skaitu pieteikuma iesniedzēju lietu. Savienības līmenī pietiekamas spējas ir 30 000 cilvēku, savukārt dalībvalstu līmenī to reizi trijos gados noteiks Komisija, pieņemot īstenošanas aktu.

• Ļaunprātīgas izmantošanas novēršana, nosakot patvēruma meklētājiem skaidru pienākumu sadarboties ar iestādēm visā procedūras laikā un paredzot stingras sekas tā neievērošanas gadījumā. 
• Obligātas patvēruma robežprocedūras ieviešana visās dalībvalstīs uz 12 nedēļām, lai noteiktu, vai pieteikumi ir nepamatoti vai nepieņemami. Pieteikuma izskatīšanas laikā pieteikuma iesniedzējiem ir atļauts uzturēties pie dalībvalsts robežas, taču viņiem nav atļauts ieceļot šīs dalībvalsts teritorijā. Robežprocedūras piemērošana ir obligāta, ja pieteikums tiek noraidīts patvēruma robežprocedūrā. Trešās valsts valstspiederīgais tiek novirzīts atpakaļ uz atgriešanas robežprocedūru uz laiku, kas nepārsniedz 12 nedēļas, lai nodrošinātu to personu ātru atgriešanu, kurām nav tiesību uzturēties ES.
• Dalībvalstis var piemērot drošas trešās valsts jēdzienu, un tām ir lielāka skaidrība par tā piemērošanas kritērijiem, t. i., ar nosacījumu, ka starp pieteikuma iesniedzēju un attiecīgo trešo valsti pastāv “pietiekama saikne”. To darot, dalībvalstis varēs izmantot gan ES, gan valstu sarakstus. Dalībvalstīm būs arī iespēja piemērot šo jēdzienu individuāli, t. i., uzskatīt, ka trešā valsts, kas nav iekļauta ES vai valsts sarakstā, atbilst kritērijiem, lai to varētu uzskatīt par drošu trešo valsti attiecībā uz konkrētu pieteikuma iesniedzēju. 

No pieteikuma iesniegšanas brīža trešās valsts valstspiederīgo vai bezvalstnieku uzskata par starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju, un viņam ir tiesības palikt atbildīgajā dalībvalstī (pie robežas, ja uz to attiecas robežprocedūra, vai valsts teritorijā, ja tiek piemērota paātrināta/parasta procedūra) līdz lēmuma pieņemšanai.  

Pieteikuma iesniedzēji tiks aizsargāti saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, ES Pamattiesību hartu un pilnībā ievērojot neizraidīšanas principu.   

Stingri aizsardzības pasākumi attiecībā uz nepilngadīgajiem, tostarp nepavadītiem nepilngadīgajiem, proti: 

• bērna intereses ir pamatprincips, kas jāņem vērā visos procedūras posmos. Interešu novērtējums jāveic saskaņā ar attiecīgajiem Uzņemšanas nosacījumu direktīvas noteikumiem; 
• iespēja nepilngadīgajam piedalīties personiskā intervijā (pieļaujamība un/vai pamatotība), ja tā atbilstīgā veidā notiek viņa interesēs; 
• nepavadītiem nepilngadīgajiem palīdz un viņus pārstāv pagaidu pārstāvis, kurš viņiem sniegs palīdzību saistībā ar reģistrēšanos, pieteikuma iesniegšanu, pirkstu nospiedumu noņemšanu un visiem vajadzīgajiem procesuālajiem pasākumiem;  
• pārstāvi jāieceļ ne vēlāk kā 15 darba dienu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas; 
• nepavadītu nepilngadīgo skaits uz vienu pārstāvi var būt ne vairāk kā 30, un ne vairāk kā 50 gadījumā, ja nepavadītu nepilngadīgo iesniegto pieteikumu skaits ir nesamērīgi liels; 
• tiek īstenota vecuma noteikšana: daudzdisciplinārs novērtējums, tostarp psihosociālais novērtējums; medicīniskā pārbaude šim nolūkam jāizmanto tikai kā galējais līdzeklis. 

Pieteikuma iesniedzējiem ir tiesības uz personisku interviju un juriskonsulta vai cita padomdevēja konsultāciju visos procesa posmos. Pieteikuma iesniedzējiem ir tiesības pārsūdzēt negatīvu lēmumu par patvēruma piešķiršanu, kā arī vienlaicīgi pieņemtu lēmumu par atgriešanu. Tālāk tekstā uzskaitīto lēmumu veidu pārsūdzēšana automātiski neaptur izpildi (nav automātisku tiesību palikt valstī): 

• negatīvs lēmums par pamatotību, kas izdots paātrinātā procedūrā vai robežprocedūrā (izņemot, ja pieteikuma iesniedzējs ir nepavadīts nepilngadīgais);  
• lēmums par nepieņemamību (izņemot, ja atteikuma pamats ir drošas trešās valsts princips);
• lēmums, ar ko pieteikumu noraida kā netieši atsauktu;  
• lēmums par starptautiskās aizsardzības atņemšanu, ja tas pieņemts, balstoties uz kādu no šādiem pamatiem: ieceļošanas aizliegums (bēgļi), apdraudējums drošībai (bēgļi), notiesāšana par sevišķi smagu noziegumu un sabiedrības apdraudējums (bēgļi), ieceļošanas aizliegums (alternatīvās aizsardzības saņēmēji). 

Šādos gadījumos persona var lūgt tiesības palikt valstī (termiņš šāda lūguma iesniegšanai ir vismaz piecas dienas) vai tiesa par šo jautājumu var lemt ex officio. Personai ir atļauts palikt valstī līdz šāda lūguma iesniegšanas termiņa beigām vai — ja persona ir iesniegusi šādu lūgumu — līdz brīdim, kad tiesa par to ir pieņēmusi lēmumu. 

Drošas trešās valsts statusa atzīšana ES līmenī

Lai gan regulā ir ietverti nepieciešamie noteikumi, kuros sīki izklāstīti kritēriji, kas trešai valstij būtu jāizpilda, lai to uzskatītu par drošu, un noteikumi drošu trešo valstu ES saraksta izveidei un grozīšanai, šāds saraksts regulai nav pievienots. Sarakstu var pieņemt vēlāk, izdarot grozījumus regulā. Dalībvalstis var turpināt paralēli veidot valsts sarakstus arī pēc ES saraksta pieņemšanas. 

Kritēriji, kas trešai valstij ir jāizpilda, lai to varētu atzīt par drošu trešo valsti, ir šādi: personas dzīvība un brīvība netiek apdraudēta rases, reliģijas, tautības u. c. iemeslu dēļ; nepastāv nopietna kaitējuma risks; tiek ievērots neizraidīšanas princips; pastāv iespēja pieprasīt un — ja nosacījumi ir izpildīti — saņemt efektīvu aizsardzību.  

Galvenās atšķirības starp drošas trešās valsts jēdzienu un drošas izcelsmes valsts jēdzienu ir šāda: droša trešā valsts ir valsts, ko var uzskatīt par drošu pieteikuma iesniedzējam, kurš nav šīs trešās valsts valstspiederīgais, savukārt droša izcelsmes valsts ir valsts, kas tiek uzskatīta par drošu tās valstspiederīgajiem (vai bijušajiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem, ja pieteikuma iesniedzēji ir bezvalstnieki).  

Šī regula paredz pastiprinātu solidaritāti un pieļauj pieļaut atkāpes izņēmuma gadījumos un, pēc vajadzības, uz iespējami īsāku laiku. 

 Par solidaritātes stiprināšanu: 

• pastiprinātie solidaritātes un atbalsta pasākumi varētu izpausties kā pārcelšana, finanšu ieguldījumi, alternatīvi solidaritātes pasākumi (piemēram, atbalsts personālam vai atbalsts natūrā) vai šo pasākumu kombinācija. 
• Ja šie pasākumi nav pietiekami, tiks piemērota “atbildības izlīdzināšana”. Tas nozīmē, ka ieguldītāja dalībvalsts pārņems atbildību par pieteikumu iesniedzējiem, kas jau atrodas tās teritorijā un par kuriem parasti būtu jāatbild dalībvalstij, kura saskaras ar krīzes situāciju.  
• Atšķirībā no Patvēruma un migrācijas pārvaldības regulas krīzes situācijās visas pārcelšanas (cilvēku solidaritātes) izmaksas ir jāsedz ieguldītājām dalībvalstīm līdz pat 100 % apmērā no Solidaritātes reaģēšanas plānā noteiktajām pārcelšanas vajadzībām.  
• Tāpēc krīzes situācijā ieguldītājām dalībvalstīm var nākties uzņemties atbildību par starptautiskās aizsardzības pieteikumu izskatīšanu, pārsniedzot savu taisnīgi noteikto daļu. Tādā gadījumā šīs dalībvalstis turpmāk varēs atskaitīt šo papildu daļu no saviem solidaritātes ieguldījumiem.  

Par atkāpēm: 

dalībvalstis, kuras saskaras ar krīzes situāciju, tostarp instrumentalizāciju, vai kuras saskaras ar nepārvaramas varas situāciju, var atkāpties no konkrētiem noteikumiem, kas paredzēti patvēruma acquis, jo īpaši:  

• pagarināt starptautiskās aizsardzības pieteikumu reģistrēšanas termiņus līdz četrām nedēļām no to iesniegšanas brīža; paildzināt robežprocedūru (no 12 nedēļām līdz ne vairāk kā 18 nedēļām);  
• pagarināt termiņus noteikumiem, pēc kuriem nosaka atbildīgo dalībvalsti (tikai krīzes, masveida ierašanās un nepārvaramas varas gadījumā). Tas nozīmē, piemēram, pagarināt atbildības uzņemšanās pieprasījuma iesniegšanas termiņu no viena vai diviem mēnešiem līdz četriem mēnešiem no pieteikuma reģistrācijas dienas;     
• atkāpes no robežprocedūras piemērošanas un robežprocedūras darbības jomas paplašināšana atkarībā no situācijas.  

Dalībvalstis ir pilnvarotas reaģēt krīzes, instrumentalizācijas un nepārvaramas varas situācijās, padarot savas migrācijas un patvēruma sistēmas noturīgākas, veicot šādus pasākumus: 

• nostiprināt solidaritātes satvaru, nodrošinot, ka tiek apmierinātas visas attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) solidaritātes vajadzības; 
• atkarībā no situācijas paredzēt virkni atkāpju no parastajiem noteikumiem.  

Jaunajos noteikumos ir saglabātas tiesības piekļūt patvēruma procedūrai un nodrošināta pamattiesību ievērošana, tostarp nodrošinot, ka Komisija izvērtēs pasākumus, Padome tos apstiprinās, un tie tiks stingri un tik ilgi un tādā apmērā, kā nepieciešams, piemēroti tikai ārkārtas apstākļos. Komisija īpašu uzmanību pievērsīs pamattiesību un humanitāro standartu ievērošanai, pasākumu nepieciešamībai un samērīgumam, kā arī tam, vai situācija turpinās. 

Prioritāte tiks piešķirta mazāk aizsargātu grupu, piemēram, nepavadītu nepilngadīgo, grūtnieču un ģimeņu ar maziem bērniem, pieteikumiem. Instrumentalizācijas situācijā, kad robežprocedūru var piemērot visiem pieteikuma iesniedzējiem, nepilngadīgie, kas jaunāki par 12 gadiem, ģimenes locekļi un personas ar īpašām procesuālām vai īpašām uzņemšanas vajadzībām vai nu tiks izslēgti no robežprocedūras jau pašā sākumā, vai arī — ja procedūra jau būs sākta — tiklīdz individuālajā novērtējumā tiks secināts, ka viņu pieteikumi varētu būt pamatoti, minētās procedūras attiecināšana uz viņiem būs jāpārtrauc.  

• Nākotnē Eurodac ļaus uzskaitīt ne tikai pieteikumus, bet arī pieteikuma iesniedzējus. Reģistrēto datu veidi būs plašāki (ne tikai pirkstu nospiedumi, bet arī sejas attēls, identifikācijas dati, identitātes/ceļošanas dokumentu kopijas). 
• Dažu veidu datu glabāšanas laiks tiks pagarināts līdz pieciem gadiem, savukārt pieteikuma iesniedzēju datu glabāšanas laiks arī turpmāk būs 10 gadi.  Tajā būs pieejami dati par personām, kas izkāpušas krastā pēc meklēšanas un glābšanas operācijām, aizturētas pēc ārējās robežas nelikumīgas šķērsošanas, par kurām konstatēts, ka tās nelikumīgi uzturas dalībvalsts teritorijā, kā arī par pārmitinātām personām un pagaidu aizsardzības saņēmējiem. 

Par palielinātām drošības garantijām:  

• tagad sistēmā būs iekļauti arī dati par bērniem no sešu gadu vecuma, kas ļaus iestādēm identificēt bērnus gadījumā, ja viņi tiek nošķirti no ģimenes, un aizsargāt neaizsargātos bērnus no nonākšanas cilvēku tirdzniecības un ekspluatācijas situācijās; 
• sistēma arī ļaus atzīmēt personu, kas ieceļo ES un rada draudus iekšējai drošībai, ievērojot stingrus datu aizsardzības pasākumus.

Jaunie noteikumi palīdzēs atvieglot personu identifikāciju, sekot līdzi dubultiem pieteikumiem un palielināt dalībvalstu spēju novērst sekundāro kustību (starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju neatļautu pārvietošanos no ierašanās dalībvalsts uz citu dalībvalsti) un piemērot attiecīgos procesuālos noteikumus, ja tiks konstatētas drošības problēmas.  

Personas, kam nepieciešama aizsardzība, gūs labumu no ātrākām patvēruma un pārmitināšanas procedūrām. Turklāt neaizsargātās kategorijas, tostarp nepavadīti nepilngadīgie, gūs labumu, jo tiks identificēti, un tas mazinās ekspluatācijas vai cilvēku tirdzniecības risku. 

Regula novērš nepilnības esošajā regulējumā, nodrošinot: 

• vienotas veselības, identitātes un drošības pārbaudes migrantiem, kuri nelikumīgi šķērso ES ārējās robežas;
• skrīninga veikšanu ierobežotā laikā: skrīnings pie ārējām robežām — septiņās dienās, bet valsts teritorijā aizturēto personu skrīnings — trīs dienās;   
• ātru novirzīšanu uz pareizajām procedūrām (patvēruma robežprocedūra, parastā patvēruma procedūra vai atgriešanas robežprocedūra); 
• neatkarīgu pamattiesību ievērošanas uzraudzību skrīninga un robežprocedūru laikā.

Jaunajiem noteikumiem būs būtiska nozīme šādās jomās: 

• ārējo robežu drošības un nelikumīgi ieceļojušo personu pārvaldības uzlabošana ES līmenī; 
• saskaņots pienākums visām dalībvalstīm identificēt un pārbaudīt neatbilstīgos migrantus, tādējādi aizstājot pašlaik atšķirīgo valstu praksi; 
• tiks nodrošināts, ka pirmās ieceļošanas dalībvalstis veic vajadzīgās pārbaudes; 
• pastiprināta drošība Šengenas zonā, nodrošinot, ka tiks identificēti neatbilstīgie migranti un patvēruma meklētāji, kas apdraud ES iekšējo drošību; 
• sabiedrības veselības risku pārvaldība, veicot rūpīgas pārbaudes.

Neatbilstīgie migranti un patvēruma meklētāji gūs labumu no Skrīninga regulas šādos veidos: 

• obligātās veselības un neaizsargātības pārbaudes nodrošinās, ka personas, kurām nepieciešama tūlītēja aprūpe, kā arī nepilngadīgie un neaizsargātas personas tiek savlaicīgi identificētas; viņi pēc iespējas ātrāk varēs gūt labumu no noteikumiem, kas viņus aizsargā, un saņems nepieciešamo atbalstu; 
• skrīnings palīdzēs paātrināt procesus un padarīt tos efektīvākus; 
• jaunais neatkarīgais uzraudzības mehānisms veicinās pārredzamību un pārskatatbildību skrīninga laikā, vienlaikus sekmējot pamattiesību ievērošanu.   

Kvalifikācijas regula stiprinās un saskaņos starptautiskās aizsardzības piešķiršanas kritērijus un ar to saistītās tiesības turpmāk minētajos veidos. 

Veicinās patvēruma prakses un lēmumu lielāku konverģenci, proti: 

• nosakot dalībvalstīm pienākumu izvērtēt, vai pastāv iekšējās aizsardzības alternatīva (droša vieta izcelsmes valstī), un šādā gadījumā nepiešķirot bēgļa statusu; 
• nosakot dalībvalstīm pienākumu atņemt starptautiskās aizsardzības statusu, ja persona apdraud sabiedrību vai drošību; 
• nosakot dalībvalstīm pienākumu, izvērtējot un izskatot pieteikumus, ņemt vērā jaunākās ES Patvēruma aģentūras (EUAA) vadlīnijas par izcelsmes valstīm; 

Precizēs saņēmēju tiesības un pienākumus: 

• sniedzot saņēmējiem saskaņotu informāciju;
• pieprasot uzturēšanās atļauju izsniegšanu saskaņotā formātā 90 dienu laikā;   
• sniedzot dalībvalstīm iespēju noteikt, ka sociālās palīdzības saņemšana ir atkarīga no saņēmēja efektīvas līdzdalības integrācijas pasākumos; 
• pastiprinot nepavadītu nepilngadīgo tiesības attiecībā uz informācijas sniegšanu bērniem draudzīgā veidā un saistībā ar aizbildņiem izvirzītajām prasībām; 
• precizējot, ka valsts piešķirtais humanitārais statuss ir atļauts ar nosacījumu, ka to piešķir tikai personām, uz kurām neattiecas Kvalifikācijas regulas darbības joma. 

Jaunie noteikumi: 

• atturēs palīdzības saņēmējus no sekundārās kustības; 
• ļaus pārliecināties, ka starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēji pamato savus pieteikumus ar visiem attiecīgajiem dokumentiem;  
• palielinās atzīšanas rādītāju konverģenci visās dalībvalstīs un vēl vairāk saskaņos starptautiskās aizsardzības piešķiršanas kritērijus;
• stimulēs integrāciju. 

Aizsardzības saņēmējiem nodrošinās: 

• minimālās informācijas skaidru kopumu, kas jāsniedz, izmantojot regulas pielikumā iekļauto veidni; 
• ātrāku piekļuvi uzturēšanās atļaujām un nepārtrauktību starp to atjaunošanas reizēm;
• plašākas tiesības nepavadītiem nepilngadīgajiem; 
• precizētu tiesību un pienākumu kopumu attiecībā uz nodarbinātību, sociālajiem pabalstiem, veselības aprūpi, izglītību, integrāciju utt.

• Ar atjaunināto direktīvu vēl vairāk tiek saskaņoti palīdzības standarti visā ES un tiem noteikti dalībvalstu pienākumi garantēt šos standartu ievērošanu. Dalībvalstīm būs arī pienākums izstrādāt ārkārtas rīcības plānu nesamērīgi liela ieceļotāju skaita gadījumā. 
• Ar to tiek pastiprināti aizsardzības pasākumi un garantijas personām ar īpašām uzņemšanas vajadzībām, tostarp bērniem. Līdztekus lielākam patvēruma meklētāju integrācijas atbalstam ir ieviesta arī uzņemšanas sistēmu pārvaldības elastība un efektivitāte.  
• Lai novērstu sekundāro kustību, dalībvalstis nevarēs nodrošināt materiālos uzņemšanas apstākļus, ja pieteikuma iesniedzējs atrodas dalībvalstī, kas nav atbildīgā dalībvalsts.  

 Standartu saskaņošana 

• Jaunie noteikumi nodrošinās atbilstīgus standartus visā ES, uzliekot dalībvalstīm pienākumu ņemt vērā ES Patvēruma aģentūras rādītājus un norādījumus par uzņemšanu, nodrošināt pietiekamu kapacitāti un izstrādāt ārkārtas rīcības plānus.  

 Pastiprināti aizsardzības pasākumi un garantijas patvēruma meklētājiem 

• Konkrētu uzņemšanas vajadzību izvērtējums jāpabeidz 30 dienu laikā (pretstatā pašreizējā tekstā minētajam saprātīgam termiņam), un spīdzināšanas un vardarbības upuriem ir jānodrošina pēc iespējas ātrāka piekļuve aprūpei.  
• Aizturēšanu nedrīkst izmantot, ja tā apdraud pieteikuma iesniedzēju fizisko un garīgo veselību. Parasti bērnus nedrīkst aizturēt, un viņi saņem pastiprinātu aizsardzību, tostarp ātrāku piekļuvi izglītībai un norīkotiem pārstāvjiem nepavadītiem nepilngadīgajiem.  

 Lielāka elastība un integrācijas procesi  

• Jaunie noteikumi ļaus dalībvalstīm elastīgāk sadalīt patvēruma meklētājus pēc izmitināšanas vietas un ģeogrāfiskā apgabala, kā arī paredzēs iespēju ierobežot pārvietošanās brīvību. Patvēruma meklētāji varēs piekļūt darba tirgum ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc pieteikuma reģistrēšanas, un dalībvalstis tiek mudinātas nodrošināt agrāku piekļuvi, jo īpaši tiem pieteikuma iesniedzējiem, kuru pieteikumi, visticamāk, ir pamatoti. Dalībvalstīm būs jānodrošina piekļuve valodas, pilsoniskās izglītības vai profesionālās apmācības kursiem. 

Dalībvalstis gūs labumu no lielākas elastības un plašākām iespējām atbilstīgi un efektīvi organizēt savas uzņemšanas sistēmas, jo būs labāk sagatavotas gadījumiem, kad to patvēruma sistēmas būs noslogotas. 

Patvēruma meklētājiem, tostarp nepilngadīgajiem, būs nodrošināti atbilstīgi dzīves apstākļi visās dalībvalstīs, kā arī ātrāki un stingrāki aizsardzības pasākumi un garantijas, un piekļuve darbam un izglītībai. 

• Ar jaunajiem noteikumiem, ieviešot vienotas procedūras, tiek izveidota kopēja un saskaņota pieeja pārmitināšanai un humanitārajai uzņemšanai. Tas ļaus ES paust vienotu nostāju un palielināt Savienības ieguldījumu pārmitināšanas procesā starptautiskā līmenī.  

 Kopējā politika un procedūras 

• Ar jauno tiesību aktu tiek ieviesta vienota procedūra pārmitināšanas un humanitārās uzņemšanas darbībām, mazinot pašreizējās atšķirības starp valstu praksēm un uzlabojot efektivitāti. 
• Tajā paredzēts sagatavot Savienības divu gadu plānu, ko pieņem Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu un šī procesa laikā informējot Eiropas Parlamentu. Šajā Savienības plānā tiks noteikts kopējais to personu skaits, kurām vajadzīga aizsardzība un kuras jāuzņem ES, un būs iekļautas norādes par katras dalībvalsts ieguldījumu, kā arī noteiktas ģeogrāfiskās prioritātes Savienībai attiecībā uz trešām valstīm, no kurām paredzēta uzņemšana. 

 Spēcīgākas partnerības ar trešām valstīm 

• Savienības sistēma palīdzēs stiprināt ES partnerības ar trešām valstīm, cita starpā izrādot globālu solidaritāti valstīm, kas uzņem lielu bēgļu skaitu. 
• Regula palielinās Savienības ieguldījumu starptautiskās pārmitināšanas un humanitārās uzņemšanas iniciatīvās sinerģijā ar citu valstu saistībām.  

• Savienības sistēma dalībvalstīm nodrošina skaidru pārmitināšanas un humanitārās uzņemšanas satvaru, ieviešot kopīgas procedūras un nodrošinot lielāku prognozējamību un efektivitāti lietu izskatīšanā uz vietas.  
• Dalībvalstu brīvprātīgie centieni tiks atbalstīti ar atbilstīgu finansējumu no ES budžeta.  
• Dalībvalstis varēs uzņemt bēgļus, izmantojot pārmitināšanas un humanitārās uzņemšanas shēmu arī ārpus Savienības plāna.

• Savienības sistēma palīdz paplašināt visneaizsargātākajiem bēgļiem pieejamos drošos un likumīgos ceļus uz ES.  
• Attiecībā uz uzņemšanu saskaņā ar Savienības plānu satvarā ir noteiktas skaidras un saskaņotas procedūras, tostarp termiņi un informācijas sniegšana, lai uzlabotu pārredzamību un veicinātu procesa efektivitāti.